Ārpus laika

26.11.2015. - 17.02.2016.
Lielā zāle, Mazā zāle
Ārpus laika
Ārpus laika
Ārpus laika
1 / 3

Izstādes nosaukums uzsver autora norobežošanos no ikdienas pasaules un savrupo vietu Latvijas mākslas vēsturē, kā arī izvēlēto tēlu pārlaicīgumu. Ja vajadzētu sacensties par tituliem, tad Šenbergam pienāktos “noslēpumainākās personības” nosaukums. Izglītojies vēl pirmās brīvvalsts laikā, viņš visu mūžu strādājis savam priekam un noliktajiem uzdevumiem. Kopizstādēs piedalījies vien sievas Beatas mudināts, jo baidījies palikt slavens. Līdz šim ir izplatījies priekšstats, ka viņa daiļradi virzīja apzināta izvairīšanās no varas apkalpošanas, taču tas ir mīts, jo mākslinieks ir daudz strādājis arī pie Josifa Staļina portretējumiem. Drīzāk varētu teikt, ka autoru gluži vienkārši neinteresēja pasaulīgais jeb pārejošais. Pat ja viņa daiļradē ir atrodamas no dabas gleznotas ainavas vai konkrētu cilvēku portreti, tajos reālais it kā ietinas noslēpumainības plīvurā, nodarbinot prātu un atbrīvojot fantāziju.

Šenberga mākslas kvintesence slēpjas divu pretrunīgu lielumu savienojumā – laika klātbūtnē un neesamībā. Vairākus mēnešus vai pat gadus darinātas kompozīcijas kļūst par laika rezervuāriem, kuros iesūktas neskaitāmas darba stundas. Savukārt, pateicoties grūti nosakāmajai atšķirībai starp pabeigtu un nepabeigtu gleznu, dažādām nejaušībām formātā (autors kādā brīdī to varēja izgriezt vai arī paplašināt, piestiķējot jaunas finiera detaļas), iespraucas mirkļa nosacītība. Viņa māksla sniedz sajūtu, ka raugies ūdens tecējumā, kur konkrētā gleznas kompozīcija ir uz mirkli apstādināta mūžība. 

Mākslinieka gleznas var iedalīt trīs posmos: tumšajā (1940. gadi – 1950. gadu vidus), dabu studējošajā (1956. – 1969.) un gaišajā (1970. – 1989.). Tos atšķir formālie risinājumi, katrā periodā izvirzoties dominējošam vadmotīvam. Nemainīgs paliek mākslinieka iekšupvērstais skats, kas liek apšaubīt, vai stāstā par Šenbergu vispār ir kāda nozīme gleznu datējumiem. Tas būtu svarīgi, ja mēs vēlētos pierādīt viņa neordinaritāti, piemēram, ar abstraktas gleznas radīšanu 1937. gadā, kad visur apkārt plauka un zēla figurālisms. Uzskaitījumu varētu turpināt, taču tas ir mazsvarīgi. Autoru interesēja tikai savu iekšējo uzdevumu atrisināšana darbā, nevis ārēja kņada, ko saceļ tādi jautājumi kā “kurš pirmais?” vai “kurš nepārspējamāks?”.

Māksliniekam bija arī vienaldzīga popularitāte, jo uz savu pirmo un mūžā pēdējo personālizstādi 1988. gadā Valsts mākslas muzejā viņš tā arī neieradās. Ar šo mirkli viņa daiļrades cienītāju interese kļuva neapturama, ko sevišķi uzkurināja privātkolekcionāra Valdemāra Helmaņa izveidotā galerija. Tajā atradās īpaši instalēta telpa Šenberga darbiem, pieejama māksliniekiem un citiem interesentiem no 1991. līdz 1994. gadam. 1995. gadā galerija dega un Šenberga atstātais, jau tā salīdzinoši mazskaitlīgais mantojums saruka.

Izstādes “Ārpus laika” ekspozīcija veidota, nodalot divas šķautnes – publisko un privāto. Publikai pieejamas bija autora “gaišā” perioda gleznas, kuras ik pa laikam parādījās kādās kopizstādēs. Šajā zonā iekļautas norādes uz mākslinieka reālo dzīves telpu – sievu Beatu un skatu pa istabas logu, kā arī stāsts par privātkolekcionāra Valdemāra Helmaņa nozīmi viņa mākslas popularizēšanā. Balkona zālē izliktie zīmējumi un akvareļi atklāj mākslinieka rokrakstu un uzdevumus, strādājot citā tehnikā. Piemēram, lielizmēra ogles darbā skaidri nolasāma Šenberga aizraušanās ar kustības atveidojumu plaknē, velkot paralēles ar futūristu pūlēm pagātnē. Mazā zāle ir veltīta privātajiem noslēpumiem. Tos ievada interaktīva prezentācija, kurā atklāti atsevišķu darbu “meistarstiķi”. Turpinājumā aplūkojami dažādu konfigurāciju darbi ornamentālā izkārtojumā, jo autoru nodarbināja savai daiļradei atbilstošu ideālo telpu konstrukciju un to matemātisko attiecību meklējumi. Privāto zonu noslēdz autora domu telpa. Tajā ir izliktas tā saucamās dienasgrāmatas lapas, apziņas plūsmas fiksējumi un zīmju šifrējumi. Lapās vērojama mākslinieka apsēstība ar ornamentu, kā arī nepieciešamība izrakstīties, atbrīvoties no jucekļa, ko rada domu paralēlisms.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Tukuma muzeju, Latvijas Mākslas akadēmijas Restaurācijas nodaļu, "Dd studio", Klasiskās mākslas galeriju "Antonija" un privātajām kolekcijām: Irinas un Māra Vītolu, Alda Plauža, Valdemāra Helmaņa, Gunta Belēviča. Īpaša pateicība Līgai Jansonei par Georga Šenberga gleznu tehnisko izpēti un Zigurdam Konstantam par konsultāciju sniegšanu, kā arī draudzīgajai TV24 filmēšanas komandai.

Šenberga spilgtāko darbu izlase nav pilnīga, jo nedēļu pirms izstādes atklāšanas Latvijas Mākslinieku savienība par izstādei deponējamiem darbiem pieprasīja īres maksu un piemēroja nesamērīgu drošības garantijas summu, liekot samierināties ar simtgades atskatu, kurā pretēji sākotnējām iecerēm trūkst vairāki šedevri.

Izstādes kuratore: Sniedze Kāle

Attēls: Georgs Šenbergs. Jaunība. Finieris, eļļa. 105 x 105. Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja kolekcija. AG-2012

  • Valoda
    Valoda

    Grupas izstāde

    Valoda

    26.04.2018. - 22.06.2018.
    Lielā zāle

    Izstādes uzmanības centrā ir 20. un 21. gadsimta Latvijas vizuālā māksla, kurā nozīmīga loma ir tekstam un tā vēstījumam.

  •  Gardēža ceļojums
     Gardēža ceļojums

    ... ...

    Gardēža ceļojums

    26.04.2018. - 22.06.2018.
    Mazā zāle

    Rīgas kolekcionāra Nikolausa fon Himzela daudzveidīgo kolekciju paraugi simboliskā izlasē no jauna skatāmi vienkopus.

  • PORNO
    PORNO

    Grupas izstāde

    PORNO

    15.02.2018. - 12.04.2018.
    Mazā zāle

    No 2018. gada 15. februāra līdz 12. aprīlim Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē skatāma izstāde PORNO – darbi no Zuzānu kolekcijas, kurators Valts Miķelsons.

  • Žestu teātris
    Žestu teātris

    Jaan Toomik

    Žestu teātris

    15.02.2018. - 12.04.2018.
    Lielā zāle

    Viens no starptautiski pazīstamākajiem igauņu māksliniekiem Jāns Tomiks (Jaan Toomik) atgriežas Rīgā pēc 10 gadu ilgas prombūtnes.

  • MAESTRO GRANDIOZO. Jānim Ferdinandam Tīdemanim 120
    MAESTRO GRANDIOZO. Jānim Ferdinandam Tīdemanim 120

    Jānis Tīdemanis

    MAESTRO GRANDIOZO. Jānim Ferdinandam Tīdemanim 120

    02.11.2017. - 31.01.2018.
    Lielā zāle

    Izstādes nosaukums “MAESTRO GRANDIOZO” akcentē Tīdemaņa leģendām apvīto, ekstravaganto personību, kura daudzkārt kļuvusi par iedvesmas avotu rakstniekiem.

  • GAIDOT "ZUZEUM"
    GAIDOT "ZUZEUM"

    ... ...

    GAIDOT "ZUZEUM"

    11.10.2017. - 21.10.2017.
    Lielā zāle

    No 11. līdz 21. oktobrim aicinām apmeklēt topošā mākslas centra "Zuzeum" atvērto biroju, kas iepazīstina ar "Zuzeum" veidošanas procesu.

  • SAN Holoportācijas centrs
    SAN Holoportācijas centrs

    Gints Gabrāns

    SAN Holoportācijas centrs

    09.09.2017. - 07.10.2017.
    Lielā zāle

    SAN ir vidē ieausta, jauna planetāra mēroga virtuālā telpa neierobežotai radošai brīvībai, kas kļūst redzama ar papildinātās realitātes aplikāciju.

  • Sezana pieskāriens
    Sezana pieskāriens

    Grupas izstāde

    Sezana pieskāriens

    06.07.2017. - 26.08.2017.
    Lielā zāle

    Sezana ietekmei veltīta latviešu glezniecības izstāde no Zuzānu kolekcijas.

  • Krēslā
    Krēslā

    Laura Prikule, Eva Vēvere

    Krēslā

    06.07.2017. - 26.08.2017.
    Mazā zāle, Balkons

    Izstāde – instalācija ir pieredzes telpa, kas uzdod jautājumus par vērtību veidošanās mehānismiem.