Kas?

Neīstais revolucionārs jeb mākslas vēstures pārrakstīšana

Kāpēc?

Mākslas darba izstādīšana rada izdevību ne tikai apskatīt neredzētus artefaktus, bet arī pārskatīt iepriekš zināmo. Izstādē “Mītu koordinātes” ir skatāma Zuzānu kolekcijā esošā Jaņa Rozentāla glezna “Velna ģimene (Pēc pirmajiem gaiļiem)”, par kuru ekspozīcijas gatavošanas laikā nācās domāt no cita skatpunkta.

Padomju Latvijā izdoto mākslas vēstures grāmatu autori centās uzsvērt latviešu nacionālās mākslas skolas pārstāvju saistību ar revolucionārajām idejām. Piemēram, 1966. gada Jaņa Rozentāla simtgades kataloga ievadā Taira Haļāpina godīgi atzina, ka “vairākiem darbiem padomju mākslas zinātne radusi jaunu iztulkojumu un vērtējumu”[1], bet 1986. gadā iznākušajā Latviešu tēlotājas mākslas grāmatā lasām: “1905. – 1907. gada revolūcijas priekšvakarā ar latviešu folkloras tēlu palīdzību J. Rozentāls mēģina paust arī nozīmīgas sabiedriskas idejas[2].

Ir zināms, ka Rozentāls 1905. gadā kopā ar citiem inteliģentiem parakstīja petīciju caram, pieprasot elementāras demokrātiskās brīvības latviešiem. Tas deva ieganstu viņu uzskatīt par revolūcijas ideju aizstāvi. Taču pats mākslinieks ir skaidrojis, ka “es vispirmām kārtām esmu mākslinieks, un vienīgā politika, ko es aizrautīgi piekopju, ir mākslinieciskas dabas[3]. Kaut 1966. gadā Miķelis Ivanovs skaidri norādīja, ka Rozentālam bija sveša un nesaprotama šķiru cīņa, aktīva revolucionāra darbība[4], pārsvaru guva interpretācijas, kuras uzsvēra mākslinieka neesošo revolucionāro protestu pret vāciešu hegemoniju pār latviešiem, par pamatu ņemot viņa darbu simbolisko saturu. Tāda interpretācija “Velnu ģimenē (Pēc pirmajiem gaiļiem)” ļauj saskatīt vāciešu aiziešanu pēc revolūcijas, ko zināmā mērā varētu apstiprināt darba tapšanas gads.

Jāsaka, ka Janis Rozentāls ir gleznojis vairākas simboliskas kompozīcijas vēl stipri pirms 1905. gada, piemēram, “Melna čūska miltus mala” (1903, LNMM kolekcija) un “Kārdināšana” (1901, LNMM kolekcija). Tomēr tajos šķiriska pārnodarījuma vietā vairāk atklāta simbolismam un jūgendstilam raksturīgā interese par “tumšo” jeb mistisko radību juteklismu. Pat ja autors intuitīvā veidā mākslas darbā paredzēja 1905. gada revolūcijas – zemnieku atriebes atnākšanu, viņš skaidri nostājās pret ideju sludināšanu gleznās: “Mākslinieks noziedzas pret savu aicinājumu, pret savas mākslas būtni, ja viņš to kalpina svešiem nolūkiem – reliģisku, zinisku, sociālu vai citu kādu ideju popularizēšanai.”[5]

Attēls: Janis Rozentāls. Velna ģimene (Pēc pirmajiem gaiļiem). Ap 1900. Papīrs, jaukta tehnika. 69 x 96 cm. Zuzānu kolekcija


/S. K./


[1] Haļāpina T. Jaņa Rozentāla 100 gadu dzimšanas dienas atceres izstāde. – 1966: Rīga, LPSR Valsts Mākslas muzejs
[2] Cielava S. Stājglezniecība. Latviešu tēlotāja māksla 1860 – 1940. – Rīga: Zinātne, 1986. -122.lpp.
[3]Citēts pēc Pujāte L. Talanta daudzpusība // Janis Rozentāls. Reprodukciju albums. – Rīga: Liesma. – 1991.
[4] Ivanovs M. [Ievads]// Janis Rozentāls. – Rīga: Liesma. – 1966. -74.lpp.
[5] Citēts pēc: U.Skulme, A. Lapiņš. Janis Rozentāls. Monogrāfija. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. – 1954. -111.lpp.