Kolekcijas šķirklis # 16

Kas?

No neglītā pīlēna līdz baltam gulbim

Kāpēc?

Mūkusalas Mākslas salona kolekcijā pirms dažiem gadiem ienāca kāds īpašs priekšmets - "Kurzemes albums". Tie ir attēli, kas reiz piederējuši Kurzemē mitušajai Groškes – Kleinu dzimtai vairākās paaudzēs. Šis ir unikāls attēlu apkopojums ne tikai Zuzānu kolekcijā, bet arī Latvijas mākslas un kultūras vēsturē. Tomēr ceļš līdz izpratnei, ka šie attēli ir uzmanības vērti un pelnījuši atsevišķu, apjomīgu izdevumu - grāmatu, kas 2016. gadā iznāca izdevniecībā "Neputns", kā arī izstādi, kura 2017. gadā skatāma ne tikai Mūkusalas Mākslas salonā, bet arī Tukuma muzejā (27.01. – 28.05.2017.) un Cēsu izstāžu namā (2017. gada jūnijs – septembris), ilga vairākus gadus.

"Kurzemes albuma" atklāšanas stāsts sākās antikvariātā, kur tos kā padomju fotoalbumā haotiski salīmētus zīmējumus nejauši ieraudzīja mākslas zinātniece Irēna Bužinska. Uz lapu malām pamanījusi uzrakstus vācu valodā, viņa tos parādīja kolēģei Edvardai Šmitei, kura īpaši pētījusi 19. gadsimta vācbaltu mākslu. Pamanot vārdus "Groške" un "Kleina", kas viņai bija zināmi no iepriekšējām mākslinieka Jūliusa Dēringa (Julius Döring, 1818 –1898) daiļrades studijām, bija skaidrs, ka acu priekšā ir kas rets un vērtīgs. Albums tika piedāvāts kolekcionāram Jānim Zuzānam, kurš, uzticoties mākslas vēsturnieču pārliecībai, ka nošņurkušie zīmējumi ir nozīmīga un unikāla liecība par pagājušo laikmetu cilvēkiem, to iegādājās savai kolekcijai. 

Sākotnēji nosmulētos un padomju fotoalbumā salīmētos zīmējumus restaurēja meistare Ārija Ubarste. Tas ļāva tiem atklāties kā mazām, aizkustinošām attēlu pērlītēm. Ievērības cienīgs ir to vecums, jo to tapšana datējama ar 18. gadsimta beigām, 19. gadsimta sākumu. Līdzīga vecuma akvareļtehnikas darbi reti priecē ar tik košām un dzidrām krāsām, jo akvarelis gaismas ietekmē balē un jebkura izstādīšana tam nozīmē arī lēnu izdzišanu. "Kurzemes albuma" zīmējumi līdz šim nebija pakļauti gaismas iedarbībai, jo glabājās tumsā, salīmēti starp albuma lapām, tādēļ mūsdienu skatītājiem ir iespēja tos ieraudzīt koši dzīvus kā tikko tapušus.

Paralēli restaurācijai Edvarda Šmite turpināja albuma attēlu izcelsmes pētījumus. Zīmējumiem bija atrodami vairāku veidu paraksti. Daļa autoru darbus bija parakstījuši vai fiksējuši savu vārdu pirmos burtus, dažreiz pat pievienojuši datējumus vai darbu tapšanas vietas, un šādos gadījumos bija jāidentificē konkrētā persona vai jāšifrē iniciāļi. Daļai attēlu bija vēlāk, visticamāk, 19. gadsimta beigās, pievienoti paskaidrojoši paraksti ar personu vārdiem, kurus varēja pieņemt kā norādes par darbu autoriem. Izmantojot šos dažādos laikos tapušos parakstus, Edvarda Šmite identificēja lielu daļu autoru no Groškes dzimtas vairākās paaudzēs, kā arī atšifrēja atsevišķas personības un vietas, kas attēlos bija redzamas.

Ārijas Ubarstes restaurācija un Edvardas Šmites pētījums, kas iezīmēja albuma attēlu sasaisti ar piemiņas albumu tradīciju, bīdermeijera laika kultūru un sarežģītajām sieviešu – mākslinieču izglītības iespējām 19. gadsimtā, bija pamudinājums salona kuratorei Līga Lindenbaumai attēlu kopumu skatīt plašākā laikmeta kontekstā. Albuma interpretēšanas lauka paplašināšanai tika piesaistīti citi pētnieki, kuru teksti tagad lasāmi grāmatā.

Aija Taimiņa savā pētījumā ne tikai apskata "Kurzemes albuma" saistību ar piemiņas albumu vēsturi, bet arī papildina Edvardas Šmites atklātās ziņas par Groškes ģimenes radniecību ar savā laikā ārkārtīgi populāro vācu mākslinieku Šadovu dzimtu un tuvajām saitēm ar pēdējo Kurzemes hercogieni Doroteju. Īpaši nozīmīgi ir viņas atrastie 19. gadsimtā tapušo sieviešu zīmējumu pirmavoti, jo liela to daļa, atbilstoši sava laikmeta tradīcijai, ir nevis oriģinālas kompozīcijas, bet gan kopijas un interpretācijas par citu mākslinieku gleznām, grafikām un jo īpaši grāmatu ilustrācijām un gravīrām. Pārējie pētnieki savos tekstos iezīmē 18. gadsimta beigu, 19. gadsimta ikdienu. Deniss Hanovs analizē aristokrātiskās sievietes tēla un lomas maiņu līdz ar Franču revolūcijas ieviestajām politiskajām pārmaiņām, Pauls Daija apskata bīdermeijera laika spilgtākās iezīmes, bet Baiba Vanaga plašāk ieskicē 19. gadsimta sieviešu mākslinieciskās izglītības iespējas Baltijā un sabiedrības duālo attieksmi pret sieviešu vēlmi iekļauties mākslas vidē.

Ar restauratores un pētnieku palīdzību Zuzānu kolekcijā ienākušais, nezināmais "Kurzemes albums" pārvērties par spilgtu laikmeta liecību. Šobrīd zināms, ka liela daļa Groškes dzimtas sieviešu zīmējumu ir kopijas vai brīvas interpretācijas par sava laika grāmatu ilustrācijām, un tajos redzamie tēli ir cieši saistīti ar 19. gadsimta vizuālo kultūru. Sofijas fon Hārenas zīmējums "Zēns ar pērtiķīti" atspoguļo populāru šī laika personāžu - mazo savojieti. Tie bija trūcīgi bērni no Savojas reģiona Francijā, kas iztiku pelnīja ar ubagošanu. Tos nereti attēloja ar cepuri galvā, kā arī ar pērtiķīti vai murkšķi rokās. Veidojot "Kurzemes albuma" grāmatu, māksliniece Inese Hofmane izvēlējās to par vāka attēlu, jo apcerīgais zēns, kurš rokās tur pērtiķīti ar krāšņu pušķi, ir neierasts un intriģējošs tēls. Visticamāk, tas ir tapis kā kādas pagaidām nezināmas ilustrācijas kopija. Līdzīgi ir ar "Kurzemes albumu". Pat ja pētniekiem izdevies atklāt vērtīgas ziņas par attēlu autoriem un to tapšanu, visticamāk arī turpmāk gaidāmi atklājumi darbu autorībā vai inspirāciju avotu precizēšanā. "Kurzemes albuma" intriga paliek atvērta.

/L. L./

Attēls: Sofija Karolīne fon Hārena, dzim. Ekse (Sophie Caroline von Haaren, geb. Exe, 1822–1904). Zēns ar pērtiķīti. 19. gs. 40.–50. gadi. Papīrs, akvarelis. 15 × 13 (21,5 × 18,2) cm. Zuzānu kolekcija