Kas?

Iespaidīgs izņēmums

Kāpēc?

Jāņa Avotiņa personālizstādē “Laiktelpas klejotāji” kopumā ir 17 darbi, no kuriem tikai trim ir autora doti nosaukumi. Mākslas darbam bez nosaukuma piemīt lielāka anonimitāte un atsvešinātība, paplašinot interpretēšanas apvāršņus. Lielizmēra glezna “Nekas no nekā” ir trīs minēto izņēmumu starpā. Atsaucoties uz īso daiļrades posmu, kad kompozīcijas tapa nevis no konkrētām fotogrāfijām, bet gan no brīvas iztēles, gleznotājs ironizē par fantāzijas neiespējamību. Tas ir kaut kas, kas veidojas paša autora, audekla un krāsu mijiedarbības rezultātā. Lai gan darba uzbūvē izmantotie paņēmieni ir atrodami arī pēc fotogrāfijām radītajos audeklos, šajā izpaužas lielāka atbrīvotība. To lielā mērā nosaka ne tikai iztēles iejaukšanās, bet arī lielais audekla izmērs un grandiozajā laukumā izvērstās plūksnainās krāsu pārejas. Pelēkajos dūmu mākoņos pāraugusī, melnā matērija ievibrē tikko tveramiem siltiem un vēsiem pavedieniem, kas uzrodas un pazūd tāpat kā trauslais, vientulīgais stāvs gleznas centrā. Te viss ir vienlaicīgi pastāvošs un šķietams, it kā nācis no grūti panesamās šaubu teritorijas, klusu čukstot eksistenciālo jautājumu – Būt? Vai nebūt?.

Jānis Avotiņš. Nekas no nekā. 2008. Audekls, akrils. 326 x 580 cm

S. K. 

Darbs gleznots 2008. gadā Viļņas glezniecības triennālei. Otro reizi eksponēts tajā pašā gadā mākslinieku grupas izstādē “Back to Black. Black in Current Painting” Hanoveres pilsētas kultūras attīstības biedrībā “Kestnergesellschaft”.