Kas? 

Starta platforma

Kāpēc?

Māksliniekus, kuru darbi eksponēti izstādē „Sezana pieskāriens”, vieno īsāka vai garāka aizraušanās ar Pola Sezana atstāto glezniecības mantojumu, kas atspoguļojas arī viņu daiļradē. Visbiežāk Eksas vientuļnieka izlauztā krāsu māksla aizrāva izglītošanās procesā vai sava patstāvīga ceļa meklēšanas sākumā.

Biruta Delle studēja Latvijas Mākslas akadēmijā no 1964. līdz 1967. gadam, kad Padomju Savienībā Sezana glezniecība tika reabilitēta un arī Latvijā tai no jauna atradās sekotāji – franču grupas pārstāvji un citi autori. Taču māksliniece vairāk ietekmējās no pirmavota – reprodukcijām, kuras nejauši ieraudzīja bibliotēkā, kad kāds blakus sēdošais šķirstījis Sezana albumu:

„Tas man nebija pārsteigums, tas bija trieciens! Katru dienu gāju „lasīt” Sezana darbu reprodukcijas – ar pirkstu vilku līdz krāsu toņiem. Dažus darbus gandrīz zināju no galvas. Mēģināju saprast, kādas krāsu likumsakarības ir viņa darbu pamatā. Kaut arī Sezans pats uzskatīja, ka ir atklājis krāsu ģeometriju jeb formu, es tā nedomāju. Man šķita: viņš ir atradis krāsu bezpriekšmetisko glezniecību. Līdzšinējā uzbūve manī pilnīgi sabruka.”
 
1966. gadā Birutai bija iespēja doties uz Ermitāžu un pirmo reizi dzīvē ieraudzīt darbus, kurus tik ilgi bija studējusi no reprodukcijām. Šajā gadā tapa arī „Klusā daba”, kā atvadas no Sezana ietekmes, jo sākot ar 1967. gadu māksliniece izvēlējās citu Eksas vientuļnieka deklarēto daiļrades vadmotīvu, proti, sekošanu dabai.

Biruta Delle. Klusā daba. 1966. Audekls, eļļa. 50 x 61 cm. Zuzānu kolekcija

S. K.