Kas?

Pirmā izstāde

Kāpēc?

1933. gada vasarā Jānis Tīdemanis sarīkoja savu pirmo, skandalozas slavas
 apvīto brīvdabas izstādi Vērmaņdārzā, Kr. Barona un Merķeļa ielas stūrī. Toreiz 
tika eksponēts arī divu ogļraču portrets krodziņā.

Abi smagā darba un alkohola nogurdinātie vīri sakņupuši pie galda; viņu robustās sejas un augumus joprojām 
klāj ogļu putekļi, hiperbolizētās rokas privātīpašnieciski tiecas pēc zeltainajiem alus kausiem. Pret mīkstā, putekļainā fona tumsu kontrastējoši iespīdas tīdemaniskie gaismas bliki un sarkanie kaklauti – ogļraču pazīšanās zīme.


Kaut gleznas motīvs nudien nav iedvesmojošs, tai piemīt magnētisks patiesīgums, kas laikam gan saistīts ar paša autora pamatīgo drēbes pazīšanu. Puikas gados, savā vaļā klīstot pa dzimtās Ventspils ostu, nākamais gleznotājs bija iemanījies piepelnīties
kā veikls kuģu skursteņu tīrītājs. Savukārt jūrnieka gaitās izbaudītie ostmalu krogi un to publika kā dokumentāli fragmenti jo bieži parādās Tīdemaņa darbos, it īpaši Beļģijas studiju periodā, kad tapusi arī šī glezna.


“Dzērāji” izstādē iepatikušies tolaik 13 gadu vecās Ērikas Romanes tēvam Jēkabam Romanam, un pēc īsas stīvēšanās par cenu portrets nonāca pie pircēja, bet, pēc vairākiem piederības līkločiem, 2015. gadā – šajā kolekcijā.

Jānis Ferdinands Tīdemanis. Dzērāji. 1930. gadu sākums. Audekls, eļļa. 70 x 65,5 cm.
Zuzānu kolekcija

I. Ģ.