Kas?

Taustāma tuvība

Kāpēc?

Raugoties uz šiem kino apmeklētājiem, nojaušams, ka abi ir vienkāršu ļaužu
 un šī izklaide ir svētki. Meitene sapucējusies sarkanā kleitā un, pieglaudusies jaunajam vīrietim, veras skatītājā. Viņš savukārt, gādīgi pieturot dāmu ar savu lielo strādnieka roku, seko ekrāna notikumiem – galu galā atnākuši taču noskatīties filmu.

Abu sejās mākslinieks uzziedinājis sārtumu – iespējams, zālē ir tveicīgi, bet varbūt vainīga ciešā tuvība. Viss ir pamatīgs un īsts – kino pustumsa, sakļāvušies ķermeņi; šķiet, sajūtami pat dažādie aromāti. Grūti iedomāties, ka šādu motīvu varētu atveidot citādi, kā to paveicis Tīdemanis.

Tumši vieliskā, sulīgā glezniecība un primitivizējošais tēlu traktējums sasaucas ar virkni autora sadzīves žanra darbu, kas tapuši 20. gadu beigās – 30. gadu sākumā. Tolaik Tīdemanis studēja mākslu Antverpenē un mitinājās strādnieku rajonā, nelielā jumtistabiņā, vakaros strādājot dažādus gadījuma darbus ostā. Šajā, daiļajām mākslām paralēlajā, dzīvē viņš smēlies motīvus daudzām agrīnā perioda kompozīcijām. 

Jānis Ferdinands Tīdemanis. Beļģi kino izrādē. Ap 1920./1930. gadu miju. Audekls, eļļa. 70 x 64,5 cm. Zuzānu kolekcija

I. Ģ.