Kas?

Sadzīviska intimitāte

Kāpēc?

Koku lapotņu ieskautas milzīgas katedrāles priekšplānā kā jūras akmentiņi sabiruši dzīvīgi, vasarīgi tērpti pilsētnieki; kaut kur ļaužu jūklī aiz savām letēm paslēpušās puķu tirgotājas, bet dziļumā nojaušama tramvaju un autobusu duna. Lai gan Tīdemanis nav smalku detaļu cienītājs, sev raksturīgā tēlojuma manierē viņam izdodas skatītāju aizvest vasaras svelmes, liepu smaržas un pilsētas trokšņainās kņadas sajūtās. Ar trāpīga pastoza triepiena improvizāciju tiek uzburts arī pa kādai sadzīviski intīmākai niansei – kā lietpratīgas ziedu pircējas ieinteresēti pieliektais stāvs kompozīcijas centrā vai par pasauli vienmēr brīnīties gatavais bērns mammai pie rokas. 

Kāda neatpazīta, visticamāk, beļģu mākslas speciālista vēstījumā uz vecas uzlīmes gleznas aizmugurē tā nodēvēta par Antverpenes Zaļā laukuma interpretāciju. Tomēr, domājams, arī bez šīs palīdzības būtu iespējams atpazīt Antverpenes Zaļo laukumu ar Dievmātes katedrāli un pieminekli Pīteram Paulam Rubensam – jo, kā zināms, Tīdemanis šajā pilsētā tika ilgstoši uzturējies. 

Jānis Ferdinands Tīdemanis. Vasaras svētdiena Antverpenē. 1928. Finieris, eļļa. 114,5 x 127,5 cm. Zuzānu kolekcija

I. Ģ.