Mītu koordinātes

29.09.2016. - 26.11.2016.
Lielā zāle, Mazā zāle
Mītu koordinātes
Mītu koordinātes
Mītu koordinātes
Mītu koordinātes
Mītu koordinātes
1 / 5

Vārda “mīts” nozīme meklējama sengrieķu valodā – mythos apzīmē stāstījumu par pasaules un cilvēka izcelšanos. Mīts apkārtējo pasauli dvēseliskoja jeb atdzīvināja,izdzēšot robežas starp indivīdu un ārpasauli, kā arī nodrošināja kārtību. Bet saskaņā ar sociālantropologa un filozofa Kloda Levī-Strosa izpēti, mūsdienās mīti nezaudē sižetisko aktualitāti, jo tajos iekodēti paņēmieni, kas rada ilūzijas par neatrisināmu pretrunu atrisināšanu. Cilvēkus turpina valdzināt mitoloģija,jo tie ir no paaudzes paaudzei nodoti stāsti, kas mums ļauj atgriezties laikā,kad valdīja harmonija starp dabu un cilvēku. Izstādē “Mītu koordinātes” variepazīties ar populārākajiem mītiem Latvijas mākslinieku darbos. Tiešipateicoties mākslas, literatūras un mūzikas pieminekļiem, mēs atkal un atkalatgriežamies pie kāda stāsta, iegravējot attiecīgā sižeta vaibstus sabiedrības kultūrvēstures koordinātēs. 

Atskatoties mākslas vēsturē, mitoloģijas tēliem ir grandioza nozīme. Sākot ar pirmajiem attēliem uz alu sienām ap piecpadsmito vai desmito gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Tiem bija maģiska nozīme, dodoties medībās. Šie tēli bija rituālas darbības sastāvdaļa mītiskajā pasaulē. Līdz pat 14. gadsimtam mākslas darbiem lielākoties bija sakrāla nozīme. Pēc tam strauji sāka attīstīties laicīgie žanri mecenātu vai valdnieku varas slavināšanai.17. gadsimtā nenošķīra reliģisko, mitoloģisko un vēsturisko žanru, bet visus kopā sauca par vēsturisko žanru, kura uzdevums bija pamācīt, iepriecināt un attīstīt dvēseli. Māksliniekam, ķeroties pie vēsturiskā žanra gleznas, nācās pārzināt konkrētā mīta vai notikuma rašanās laiku un kultūru, kā arī perfekti pārvaldīt amatnieciskās prasmes, lai imitētu realitāti, tādēļ tas skaitījās visgrūtākais un visprestižākais žanrs, kļūstot par obligātu akadēmiskās izglītības sastāvdaļu.

Kristīgajā kultūrā, jo sevišķi 19. gadsimtā, aktualizējoties puritāniskajām vērtībām, atsevišķi mitoloģijas motīvi ieguva krāšņu erotisku interpretāciju, jo citādi nebūtu pieļaujamas tik “amorālas” pozas vai darbības. Interesanti, ka 20. un 21. gadsimtā, kad gandrīz viss jau ir parādīts, mākslinieki turpina izvēlēties erotiskākos sižetus no kristīgās vai antīkās mitoloģijas. 19. gadsimta sākumā, līdz ar pirmo muzeju tapšanu, mākslas darbi kļuva, Borisa Grosa vārdiem runājot, par “defunkcionalizētiem, autonomiem objektiem tīrai kontemplācijai”[1]. Mākslai kļūstot par autonomu vērtību, mazinājās arī tās sižetiskā nozīme, zināmā mērā marginalizējot mitoloģijas izmantojumu. Varbūt postmodernajā sabiedrībā mītiem piemīt vēl kāda cita nozīme – atgriešanās pie neapšaubāmām vērtībām, kā arī vēlēšanās atdzīvināt kādu mītu savam laikam atbilstošā veidā.

Izstādē līdzās tādiem klasiķiem kā Jēkabs Bīne, Jānis Ferdinands Tīdemanis, Kārlis Miesnieks, Indulis Zariņš, Janis Rozentāls u. c., būs arī vairāki mūsdienu autori, kuru daiļradē vērojama noturīga interese par mitoloģiju. Ar četriem no viņiem – Vladimiru Glušenkovu, Frančesku Kirki, Gunāru Krolli un Kārli Vītolu –, izveidotas video intervijas sadarbībā ar “TV24” komandu. 

Pateicoties sadarbībai ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, izstādē apskatāmi zelta fonda darbi no šīs kolekcijas. 

Izstādes kuratore Sniedze Kāle. 


Saistītie pasākumi:

12. oktobrī plkst. 18:30 profesora Andra Rubeņa lekcija “Mīts senatnē un mūsdienās”.

26. oktobrī plkst. 18:30 doktorantes, mākslas zinātnieces Agitas Gritānes lekcija “Dievturība latviešu glezniecībā”.


Publicitātes attēls: Alberts Goltjakovs. Apollona bojā eja. 1974. Audekls, eļļa. 200 x 290.

[1] Boriss Groiss. Par kuratora darbu // Mākslas vara. – Rīga: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, 2015. – 62. lpp. 

  • GAIDOT "ZUZEUM"
    GAIDOT "ZUZEUM"

    ... ...

    GAIDOT "ZUZEUM"

    11.10.2017. - 21.10.2017.
    Lielā zāle

    No 11. līdz 21. oktobrim aicinām apmeklēt topošā mākslas centra "Zuzeum" atvērto biroju, kas iepazīstina ar "Zuzeum" veidošanas procesu.

  • SAN Holoportācijas centrs
    SAN Holoportācijas centrs

    Gints Gabrāns

    SAN Holoportācijas centrs

    09.09.2017. - 07.10.2017.
    Lielā zāle

    SAN ir vidē ieausta, jauna planetāra mēroga virtuālā telpa neierobežotai radošai brīvībai, kas kļūst redzama ar papildinātās realitātes aplikāciju.

  • Krēslā
    Krēslā

    Laura Prikule, Eva Vēvere

    Krēslā

    06.07.2017. - 26.08.2017.
    Mazā zāle, Balkons

    Izstāde – instalācija ir pieredzes telpa, kas uzdod jautājumus par vērtību veidošanās mehānismiem.

  • Sezana pieskāriens
    Sezana pieskāriens

    Grupas izstāde

    Sezana pieskāriens

    06.07.2017. - 26.08.2017.
    Lielā zāle

    Sezana ietekmei veltīta latviešu glezniecības izstāde no Zuzānu kolekcijas.

  • Zelta gadi
    Zelta gadi

    Grupas izstāde

    Zelta gadi

    18.05.2017. - 22.06.2017.
    Lielā zāle

    Mūža nogale ir laiks, kad mazināt tempu un baudīt dzīves garumā sastrādāto, tomēr nereti tā vairāk asociējas ar veselības un materiālā stāvokļa pasliktināšanos.

  • Pārejas formas
    Pārejas formas

    Atis Izands

    Pārejas formas

    18.05.2017. - 22.06.2017.
    Mazā zāle

    Ekspozīcijas tēlu veido glezniecības sasaiste ar gaismu un ģeometriju, tās iziešana ārpus plaknes un transformācija, lai veidotu vienu māksliniecisku veselumu.

  • Modernā sabiedrība. Urbānās dzīves ainas
    Modernā sabiedrība. Urbānās dzīves ainas

    Grupas izstāde

    Modernā sabiedrība. Urbānās dzīves ainas

    23.03.2017. - 06.05.2017.
    Lielā zāle, Balkons

    20. gs. pirmās puses Latvijas glezniecības izstāde no Zuzānu kolekcijas, kur atspoguļojas urbānas dzīves epizodes un modernas sabiedrības pazīmes.

  • Daiļo mākslu kabinets
    Daiļo mākslu kabinets

    Paulis Liepa

    Daiļo mākslu kabinets

    23.03.2017. - 06.05.2017.
    Mazā zāle

    Paulis Liepa izstādē "Daiļo mākslu kabinets" izmantojis jaunu darbu noformējuma veidu, kas paspilgtina saturā nolasāmo pacifismu.

  • Laiktelpas klejotāji
    Laiktelpas klejotāji

    Jānis Avotiņš

    Laiktelpas klejotāji

    03.02.2017. - 11.03.2017.
    Lielā zāle, Balkons

    Izstādes pamatu veido Mūkusalas Mākslas salona kolekcija, ko atsvaidzina jaunradīti darbi un mākslinieka privātā arhīva materiāli.