Mītu koordinātes

29.09.2016. - 26.11.2016.
Lielā zāle, Mazā zāle
Mītu koordinātes
Mītu koordinātes
Mītu koordinātes
Mītu koordinātes
Mītu koordinātes
1 / 5

Vārda “mīts” nozīme meklējama sengrieķu valodā – mythos apzīmē stāstījumu par pasaules un cilvēka izcelšanos. Mīts apkārtējo pasauli dvēseliskoja jeb atdzīvināja,izdzēšot robežas starp indivīdu un ārpasauli, kā arī nodrošināja kārtību. Bet saskaņā ar sociālantropologa un filozofa Kloda Levī-Strosa izpēti, mūsdienās mīti nezaudē sižetisko aktualitāti, jo tajos iekodēti paņēmieni, kas rada ilūzijas par neatrisināmu pretrunu atrisināšanu. Cilvēkus turpina valdzināt mitoloģija,jo tie ir no paaudzes paaudzei nodoti stāsti, kas mums ļauj atgriezties laikā,kad valdīja harmonija starp dabu un cilvēku. Izstādē “Mītu koordinātes” variepazīties ar populārākajiem mītiem Latvijas mākslinieku darbos. Tiešipateicoties mākslas, literatūras un mūzikas pieminekļiem, mēs atkal un atkalatgriežamies pie kāda stāsta, iegravējot attiecīgā sižeta vaibstus sabiedrības kultūrvēstures koordinātēs. 

Atskatoties mākslas vēsturē, mitoloģijas tēliem ir grandioza nozīme. Sākot ar pirmajiem attēliem uz alu sienām ap piecpadsmito vai desmito gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Tiem bija maģiska nozīme, dodoties medībās. Šie tēli bija rituālas darbības sastāvdaļa mītiskajā pasaulē. Līdz pat 14. gadsimtam mākslas darbiem lielākoties bija sakrāla nozīme. Pēc tam strauji sāka attīstīties laicīgie žanri mecenātu vai valdnieku varas slavināšanai.17. gadsimtā nenošķīra reliģisko, mitoloģisko un vēsturisko žanru, bet visus kopā sauca par vēsturisko žanru, kura uzdevums bija pamācīt, iepriecināt un attīstīt dvēseli. Māksliniekam, ķeroties pie vēsturiskā žanra gleznas, nācās pārzināt konkrētā mīta vai notikuma rašanās laiku un kultūru, kā arī perfekti pārvaldīt amatnieciskās prasmes, lai imitētu realitāti, tādēļ tas skaitījās visgrūtākais un visprestižākais žanrs, kļūstot par obligātu akadēmiskās izglītības sastāvdaļu.

Kristīgajā kultūrā, jo sevišķi 19. gadsimtā, aktualizējoties puritāniskajām vērtībām, atsevišķi mitoloģijas motīvi ieguva krāšņu erotisku interpretāciju, jo citādi nebūtu pieļaujamas tik “amorālas” pozas vai darbības. Interesanti, ka 20. un 21. gadsimtā, kad gandrīz viss jau ir parādīts, mākslinieki turpina izvēlēties erotiskākos sižetus no kristīgās vai antīkās mitoloģijas. 19. gadsimta sākumā, līdz ar pirmo muzeju tapšanu, mākslas darbi kļuva, Borisa Grosa vārdiem runājot, par “defunkcionalizētiem, autonomiem objektiem tīrai kontemplācijai”[1]. Mākslai kļūstot par autonomu vērtību, mazinājās arī tās sižetiskā nozīme, zināmā mērā marginalizējot mitoloģijas izmantojumu. Varbūt postmodernajā sabiedrībā mītiem piemīt vēl kāda cita nozīme – atgriešanās pie neapšaubāmām vērtībām, kā arī vēlēšanās atdzīvināt kādu mītu savam laikam atbilstošā veidā.

Izstādē līdzās tādiem klasiķiem kā Jēkabs Bīne, Jānis Ferdinands Tīdemanis, Kārlis Miesnieks, Indulis Zariņš, Janis Rozentāls u. c., būs arī vairāki mūsdienu autori, kuru daiļradē vērojama noturīga interese par mitoloģiju. Ar četriem no viņiem – Vladimiru Glušenkovu, Frančesku Kirki, Gunāru Krolli un Kārli Vītolu –, izveidotas video intervijas sadarbībā ar “TV24” komandu. 

Pateicoties sadarbībai ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, izstādē apskatāmi zelta fonda darbi no šīs kolekcijas. 

Izstādes kuratore Sniedze Kāle. 


Saistītie pasākumi:

12. oktobrī plkst. 18:30 profesora Andra Rubeņa lekcija “Mīts senatnē un mūsdienās”.

26. oktobrī plkst. 18:30 doktorantes, mākslas zinātnieces Agitas Gritānes lekcija “Dievturība latviešu glezniecībā”.


Publicitātes attēls: Alberts Goltjakovs. Apollona bojā eja. 1974. Audekls, eļļa. 200 x 290.

[1] Boriss Groiss. Par kuratora darbu // Mākslas vara. – Rīga: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, 2015. – 62. lpp. 

  • Modernā sabiedrība. Urbānās dzīves ainas
    Modernā sabiedrība. Urbānās dzīves ainas

    Grupas izstāde

    Modernā sabiedrība. Urbānās dzīves ainas

    23.03.2017. - 06.05.2017.
    Lielā zāle, Balkons

    20. gs. pirmās puses Latvijas glezniecības izstāde no Zuzānu kolekcijas, kur atspoguļojas urbānas dzīves epizodes un modernas sabiedrības pazīmes.

  • Daiļo mākslu kabinets
    Daiļo mākslu kabinets

    Paulis Liepa

    Daiļo mākslu kabinets

    23.03.2017. - 06.05.2017.
    Mazā zāle

    Paulis Liepa izstādē "Daiļo mākslu kabinets" izmantojis jaunu darbu noformējuma veidu, kas paspilgtina saturā nolasāmo pacifismu.

  • Laiktelpas klejotāji
    Laiktelpas klejotāji

    Jānis Avotiņš

    Laiktelpas klejotāji

    03.02.2017. - 11.03.2017.
    Lielā zāle, Balkons

    Izstādes pamatu veido Mūkusalas Mākslas salona kolekcija, ko atsvaidzina jaunradīti darbi un mākslinieka privātā arhīva materiāli.

  • Man netrūkst nenieka
    Man netrūkst nenieka

    Ausma Šmite

    Man netrūkst nenieka

    03.02.2017. - 11.03.2017.
    Mazā zāle

    Iztēlotu būtņu tēli uz robežas starp dabu un tehniku un vizualizētas atmiņu struktūras zem Bībeli citējoša personālizstādes nosaukuma.

  • Kurzemes albums
    Kurzemes albums

    ... ...

    Kurzemes albums

    14.12.2016. - 21.01.2017.
    Lielā zāle, Balkons

    Izstāde un grāmata par Kurzemē dzīvojušās Groškes - Kleinu dzimtas attēlu kolekciju no 18. gs. beigām, 19. gs. pirmās puses.

  • Mītu koordinātes
    Mītu koordinātes

    Grupas izstāde

    Mītu koordinātes

    29.09.2016. - 26.11.2016.
    Lielā zāle, Mazā zāle

    Balstoties uz Zuzānu kolekciju, izstādē apkopoti dažādos mēdijos izpildīti mākslas darbi, kuros autori atsaucas uz antīko, kristīgo vai latviešu mitoloģiju.

  • es Es ES
    es Es ES

    Anda Lāce

    es Es ES

    04.08.2016. - 17.09.2016.
    Lielā zāle

    Gleznu sērijas - instalācijas un performanču vadlīnija ir indivīda saskare ar nevēlamo un viņa spēja risināt negatīvas pieredzes radīto iekšējo konfliktu.

  • Atlants
    Atlants

    Laganovskis Leonards

    Atlants

    04.08.2016. - 17.09.2016.
    Mazā zāle

    Izstāde apspēlē abas vārda "atlants" nozīmes - balstu atlētiska vīrieša veidolā ģeogrāfisku un vēsturisku vai citu karšu apkopojumu.

  • Gleznas
    Gleznas

    Inta Celmiņa, Edvards Grūbe

    Gleznas

    09.06.2016. - 23.07.2016.
    Lielā zāle, Mazā zāle

    Izstādē skatāmi Intas Celmiņas un Edvarda Grūbes jaunākie darbi.