Mītu koordinātes

29.09.2016. - 26.11.2016.
Lielā zāle, Mazā zāle
Mītu koordinātes
Mītu koordinātes
Mītu koordinātes
Mītu koordinātes
Mītu koordinātes
1 / 5

Vārda “mīts” nozīme meklējama sengrieķu valodā – mythos apzīmē stāstījumu par pasaules un cilvēka izcelšanos. Mīts apkārtējo pasauli dvēseliskoja jeb atdzīvināja,izdzēšot robežas starp indivīdu un ārpasauli, kā arī nodrošināja kārtību. Bet saskaņā ar sociālantropologa un filozofa Kloda Levī-Strosa izpēti, mūsdienās mīti nezaudē sižetisko aktualitāti, jo tajos iekodēti paņēmieni, kas rada ilūzijas par neatrisināmu pretrunu atrisināšanu. Cilvēkus turpina valdzināt mitoloģija,jo tie ir no paaudzes paaudzei nodoti stāsti, kas mums ļauj atgriezties laikā,kad valdīja harmonija starp dabu un cilvēku. Izstādē “Mītu koordinātes” variepazīties ar populārākajiem mītiem Latvijas mākslinieku darbos. Tiešipateicoties mākslas, literatūras un mūzikas pieminekļiem, mēs atkal un atkalatgriežamies pie kāda stāsta, iegravējot attiecīgā sižeta vaibstus sabiedrības kultūrvēstures koordinātēs. 

Atskatoties mākslas vēsturē, mitoloģijas tēliem ir grandioza nozīme. Sākot ar pirmajiem attēliem uz alu sienām ap piecpadsmito vai desmito gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Tiem bija maģiska nozīme, dodoties medībās. Šie tēli bija rituālas darbības sastāvdaļa mītiskajā pasaulē. Līdz pat 14. gadsimtam mākslas darbiem lielākoties bija sakrāla nozīme. Pēc tam strauji sāka attīstīties laicīgie žanri mecenātu vai valdnieku varas slavināšanai.17. gadsimtā nenošķīra reliģisko, mitoloģisko un vēsturisko žanru, bet visus kopā sauca par vēsturisko žanru, kura uzdevums bija pamācīt, iepriecināt un attīstīt dvēseli. Māksliniekam, ķeroties pie vēsturiskā žanra gleznas, nācās pārzināt konkrētā mīta vai notikuma rašanās laiku un kultūru, kā arī perfekti pārvaldīt amatnieciskās prasmes, lai imitētu realitāti, tādēļ tas skaitījās visgrūtākais un visprestižākais žanrs, kļūstot par obligātu akadēmiskās izglītības sastāvdaļu.

Kristīgajā kultūrā, jo sevišķi 19. gadsimtā, aktualizējoties puritāniskajām vērtībām, atsevišķi mitoloģijas motīvi ieguva krāšņu erotisku interpretāciju, jo citādi nebūtu pieļaujamas tik “amorālas” pozas vai darbības. Interesanti, ka 20. un 21. gadsimtā, kad gandrīz viss jau ir parādīts, mākslinieki turpina izvēlēties erotiskākos sižetus no kristīgās vai antīkās mitoloģijas. 19. gadsimta sākumā, līdz ar pirmo muzeju tapšanu, mākslas darbi kļuva, Borisa Grosa vārdiem runājot, par “defunkcionalizētiem, autonomiem objektiem tīrai kontemplācijai”[1]. Mākslai kļūstot par autonomu vērtību, mazinājās arī tās sižetiskā nozīme, zināmā mērā marginalizējot mitoloģijas izmantojumu. Varbūt postmodernajā sabiedrībā mītiem piemīt vēl kāda cita nozīme – atgriešanās pie neapšaubāmām vērtībām, kā arī vēlēšanās atdzīvināt kādu mītu savam laikam atbilstošā veidā.

Izstādē līdzās tādiem klasiķiem kā Jēkabs Bīne, Jānis Ferdinands Tīdemanis, Kārlis Miesnieks, Indulis Zariņš, Janis Rozentāls u. c., būs arī vairāki mūsdienu autori, kuru daiļradē vērojama noturīga interese par mitoloģiju. Ar četriem no viņiem – Vladimiru Glušenkovu, Frančesku Kirki, Gunāru Krolli un Kārli Vītolu –, izveidotas video intervijas sadarbībā ar “TV24” komandu. 

Pateicoties sadarbībai ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, izstādē apskatāmi zelta fonda darbi no šīs kolekcijas. 

Izstādes kuratore Sniedze Kāle. 


Saistītie pasākumi:

12. oktobrī plkst. 18:30 profesora Andra Rubeņa lekcija “Mīts senatnē un mūsdienās”.

26. oktobrī plkst. 18:30 doktorantes, mākslas zinātnieces Agitas Gritānes lekcija “Dievturība latviešu glezniecībā”.


Publicitātes attēls: Alberts Goltjakovs. Apollona bojā eja. 1974. Audekls, eļļa. 200 x 290.

[1] Boriss Groiss. Par kuratora darbu // Mākslas vara. – Rīga: Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, 2015. – 62. lpp. 

  • Nekas nemainās. Politiskās dzīves hronika
    Nekas nemainās. Politiskās dzīves hronika

    Ivars Poikāns

    Nekas nemainās. Politiskās dzīves hronika

    25.04.2019. - 01.06.2019.
    Mazā zāle

    Izstādē eksponēti Zuzānu kolekcijas darbi, kuros Ivars Poikāns ilustrē 20 gadus senus notikumus un konkrētus politiskos personāžus.

  • Pāri
    Pāri

    Grupas izstāde

    Pāri

    25.04.2019. - 01.06.2019.
    Lielā zāle

    “Pāri” apspēlē vairākas nosaukumā ietvertās nozīmes. Tajā eksponēti 10 mākslinieku pāri, kuru darbi veido konceptuālas, saturiskas vai formālas paralēles.

  • Kad tiekamies?
    Kad tiekamies?

    Ronalds Rusmanis

    Kad tiekamies?

    31.01.2019. - 14.04.2019.
    Mazā zāle

    No 31. janvāra līdz 14. aprīlim Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē būs skatāma Ronalda Rusmaņa jaunāko darbu izstāde “Kad tiekamies?”.

  • Nebaidies
    Nebaidies

    ... ...

    Nebaidies

    31.01.2019. - 14.04.2019.
    Lielā zāle

    No 2019. gada 31. janvāra līdz 14. aprīlim Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē skatāma Zuzānu kolekcijas izstāde par ērmīgo “Nebaidies”.

  • Outlet
    Outlet

    Ivars Grāvlejs

    Outlet

    22.11.2018. - 19.01.2019.
    Mazā zāle

    No 2018. gada 22. novembra Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē skatāma Ivara Grāvleja personālizstāde “Outlet”.

  • NACIONĀLAIS PAVILJONS
    NACIONĀLAIS PAVILJONS

    ... ...

    NACIONĀLAIS PAVILJONS

    22.11.2018. - 19.01.2019.
    Lielā zāle

    Zuzānu kolekcijas izstāde, kas valkā sezonālus Latvijas alternatīvos faktus.

  • Absurda mitoloģija
    Absurda mitoloģija

    Vladimirs Glušenkovs

    Absurda mitoloģija

    13.09.2018. - 10.11.2018.
    Lielā zāle

    No 13. septembra līdz 10. novembrim Mūkusalas Mākslas salonā norisināsies Vladimiram Glušenkovam (1948–2009) veltīta izstāde „Absurda mitoloģija".

  • Tautumeitas un tautudēli
    Tautumeitas un tautudēli

    ... ..., Grupas izstāde

    Tautumeitas un tautudēli

    12.07.2018. - 01.09.2018.
    Lielā zāle

    Izstāde veltīta etnogrāfiskiem tēliem latviešu mākslas darbos, kas tapuši no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.

  • Citādi zīmējumi
    Citādi zīmējumi

    Sniedze Reine

    Citādi zīmējumi

    12.07.2018. - 01.09.2018.
    Mazā zāle

    No 12. jūlija līdz 1. septembrim Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē skatāma Sniedzes Reines izstāde “Citādi zīmējumi”.