No 2017. gada 18. maija līdz 22.jūnijam Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē skatāma izstāde no Zuzānu kolekcijas “Zelta gadi”.
Mūža nogale ir laiks, kad mazināt tempu un baudīt dzīves garumā sastrādāto, tomēr nereti tā vairāk asociējas ar veselības un materiālā stāvokļa pasliktināšanos kā arī privātu un profesionālu diskrimināciju. Raugoties no pozīcijas, kurā abi scenāriji vēl paša rokās, izstāde "Zelta gadi" konstruē stāstu par vecumu un turpceļu.
Tiecoties konkretizēt dzīves rudens izplūdušās aprises, izstādē attīstītas un vizualizētas dažādas asociācijas balstoties Zuzānu kolekcijas darbos. Starp tām ir gan gadalaiku mijas un cilvēka mūža paralēles no pamatskolas literatūras stundām, gan gliemežvāki un koraļļi vecmāmiņas sekcijā, gan Edvarda Saida (Edward Said) pārdomas par “vēlo stilu” un radošu personību novecošanu. Daļa vecu cilvēku atgriežas lauku mājās, kur kāds – kas zina – tālā vasarā devies ganos, bet citi daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās mācās apieties ar misijas apziņas pārņemtiem mormoņiem. Tikmēr Vija Artmane, Starptautiskā sieviešu diena un taupība visos sīkumos aizvien vairāk un vairāk asociējas ar Padomju laikiem, it kā nosirmojot līdz ar cilvēkiem, kuri to pazina. Izstādes vēstījumu ietekmē arī pati kolekcija, kur vecu vīriešu attēlu šķietami ir vairāk nekā vecu sieviešu attēlu, lai gan statistiski sievietes dzīvo ilgāk (un vēl pensijas vecumā dēvē viena otru par meitenēm). Tāpat virknē kolekcijas darbu dažādos medijos attēlots vecmeistars Purvītis, visbiežāk – gluži atbilstoši – kā kungs gados.
Nobīdot informāciju par darbu autoriem un tapšanas laikiem tālākā plānā, izstāde mudina lūkoties pēc atbildēm tieši attēlos un to pozīcijās un, kamēr diendienā vēl spējam nosēdēt savos krēslos, pašiem būvēt no tiem jaunas sakarības un jaunas zināšanas.
Valts Miķelsons, izstādes kurators
